Neatkarības ziņojums

Ziņojums par AS “Gaso” atbilstību neatkarības prasībām

Rīgā, 2024. gada 28. martā                                                                                     

Ziņojums par AS “Gaso” (turpmāk – GASO) atbilstību neatkarības prasībām (turpmāk – Neatkarības ziņojums) sagatavots saskaņā ar Enerģētikas likuma 45. panta prasībām, jo GASO ir sadales sistēmas operators, kurš ir tāda vertikāli integrēta komersanta sastāvā, kas veic dabasgāzes tirdzniecību.

2023. gada 17. jūlijā mainījās GASO īpašnieks – akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” (turpmāk – Latvijas Gāze) pārdeva 100% GASO akciju Igaunijas uzņēmumam AS Eesti Gaas (turpmāk – Eesti Gaas). Ņemot vērā to, ka gan Latvijas Gāze, gan Eesti Gaas un tā meitasuzņēmumi tirgo dabasgāzi, neatkarības prasību izpilde bija jānodrošina secīgi gan pret Latvijas Gāzi, gan pret Eesti Gaas. Visas atbilstības prasības pret Latvijas Gāzi beidzās līdz ar GASO pārdošanu 2023. gada 17. jūlijā.

Neatkarības ziņojuma saturs izriet no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) Padomes 2017. gada 26. janvāra lēmuma Nr.1/3 Noteikumi par prasībām dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarībai (turpmāk - SPRK noteikumi).

Atbilstības programmas un neatkarības prasību izpildes apliecinājums

GASO darbojas saskaņā ar tās apstiprināto Atbilstības programmu nediskriminējošas sadales sistēmas operatora rīcības nodrošināšanai (turpmāk – Atbilstības programma), kurā ir identificētas būtiskākās jomas, kurās pastāv neatkarības pārkāpumu vai tirgus diskriminācijas riski. Neatkarības ziņojuma saturs atspoguļo šo risku izvērtējumu.

Atbilstoši Atbilstības programmas izpildes izvērtējumam, GASO apliecina, ka tā ir ievērojusi un turpina ievērot neatkarības prasības visās minētajās jomās un nodrošina nediskriminējošu rīcību.

Par Atbilstības programmu atbildīgā persona

GASO ir norīkojis atbildīgo personu par Atbilstības programmas kontroli un izpildi. Atbildīgā persona ir Korporatīvās pārvaldības atbilstības vadītājs Vinsents Makaris (kontaktinformācija: t.67369144, [email protected]).

2023. gadā atbildīgā persona veica virkni darbību Atbilstības programmas ievērošanas uzraudzībā, konsultējot GASO vadības pārstāvjus, izvērtējot GASO sagatavotos dokumentus, ieviestās procedūras, izvērtējot sadarbības aspektus ar Latvijas Gāzi un Eesti Gaas, kā arī sniedzot viedokli par neatkarības prasībām GASO pārdošanas procesā.

Neatkarības ziņojums un atbildīgās personas kontaktinformācija ir pieejama visiem interesentiem GASO tīmekļa vietnē. 2023. gadā dabasgāzes tirgus dalībnieki nav vērsušies pie atbildīgās personas jautājumos, kas skartu neatkarības prasību ievērošanu vai pārkāpumus.

Juridiskā nodalīšana

Saskaņā ar Enerģētikas likuma prasībām gadījumā, ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, šis operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un ir nošķirts no dabasgāzes ražošanas, pārvades, uzglabāšanas, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības darbībām. GASO ir reģistrēta Komercreģistrā 2017. gada 1. decembrī un tā vienīgā uzņēmējdarbības joma ir dabasgāzes sadale un ar to saistītie pakalpojumi. Līdz ar to juridiskā nodalīšana atbilst Enerģētikas likuma prasībām, un citi pasākumi nav jāveic.

Identitātes un saziņas nodalīšana

Identitātes un saziņas nodalīšanas mērķis ir radīt skaidru izpratni par to, ka sadales sistēmas operatora GASO darbība ir nošķirta no koncernā ietilpstošajiem dabasgāzes tirdzniecības uzņēmumiem un ka visiem lietotājiem un dabasgāzes tirdzniecības uzņēmumiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt GASO pakalpojumus. Visi būtiskākie pasākumi, lai nodrošinātu GASO identitātes un saziņas nodalīšanu no Latvijas Gāzes, tika paveikti 2017. un 2018. gadā, savukārt Eesti Gaas kļūstot par GASO īpašnieku, speciāli pasākumi nebija jāveic, jo pretēji situācijai ar Latvijas Gāzi, nepastāvēja iepriekšēja uzņēmumu integrācija.

GASO ir izstrādāts un ieviests unikāls zīmols, ir reģistrēta preču zīme un domēni, ir izstrādāts un tiek ievērots grafiskais standarts visās darbības jomās – reklāmā, lietvedībā, personāla apģērbā u.tml. Pārskata gadā turpinājās tehnisko iekārtu uzlīmju, kuras satur Latvijas Gāzes logo, plānveida nomaiņa, un ir atlicis neliels skaits objektu, kuros uzlīmes tiks nomainītas nākamajos apkopes ciklos neatkarīgi no GASO īpašnieka maiņas.

GASO visi saziņas kanāli (telefona numuri, e-pasti, sociālie tīkli u.tml.) ir nodalīti un saistīti vienīgi ar GASO. 2023. gadā Latvijas Gāzes klientu apkalpošanas centrs atradās vienā teritorijā ar GASO galveno mītni un GASO klientu apkalpošanas struktūrvienībām, tomēr Latvijas Gāzes klientu apkalpošanas telpas bija nodalītas no GASO telpām, turklāt visu 2023. gadu Latvijas Gāzes klientu apkalpošanas centrs klātienes apmeklējumiem bija slēgts, nodrošinot vien ierobežotu iespēju nodot vai iemest pastkastē dokumentus. 2023. gada beigās Latvijas Gāze savu klientu apkalpošanas centru GASO telpās slēdza.

2023. gadā GASO vēl joprojām saņēma Latvijas Gāzei adresētus klientu zvanus un sūtījumus, tomēr to apmērs un proporcija ievērojami samazinājās – ja 2022. gadā nepareizi adresēto kontaktu proporcija bija 17% no visiem kontaktiem, tad 2023. gada pirmajos 7 mēnešos proporcija samazinājās līdz 9%. 

Pārvaldības nodalīšana

Vertikāli integrētais komersants

Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām GASO ir jābūt nodalītam no un jāievēro neatkarības prasību izpilde attiecībā uz vertikāli integrēto komersantu, t.i. koncerna uzņēmumu kopumu, kurā vienlaikus ietilpst dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes ražošanas, pārvades, uzglabāšanas, sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) pakalpojuma sniegšanas un dabasgāzes tirdzniecības uzņēmumi un šos uzņēmumus tieši vai netieši kontrolējošie uzņēmumi. Latvijas Gāzes gadījumā vertikāli integrēto komersantu veidoja Latvijas Gāze un GASO, bet Eesti Gaas gadījumā vertikāli integrēto komersantu veido Eesti Gaas un tam piederošie dabasgāzes tirdzniecības uzņēmumi ar zīmolu Elenger, kuri veic dabasgāzes tirdzniecību caur pārvades un sadales tīkliem, kā arī Eesti Gaas kontrolējošais uzņēmums AS Infortar (turpmāk – Infortar).

Infortar koncernā ietilpst arī vairāki citi dabasgāzes nozares uzņēmumi, tomēr tie neietilpst vertikāli integrētā komersanta struktūrā. Eesti Gaas pieder lielākais Igaunijas sadales sistēmas operators AS Gaasivõrk (turpmāk – Gaasivõrk), Infortar koncernam pieder SDG piegādes un bunkurēšanas kuģis Optimus, savukārt Eesti Gaas pieder SDG bunkurēšanas, piegādes un tirdzniecības uzņēmums Elenger Marine OÜ (Igaunija). Minēto sašķidrinātās dabasgāzes uzņēmumu piegādes ķēdes nav pieslēgtas dabasgāzes pārvades un sadales tīkliem, līdz ar to tās nav regulējamās darbības, kuras būtu jāreģistrē vai kurām būtu jāsaņem licence[1], tādējādi minētie uzņēmumi neatbilst energoapgādes komersantam Enerģētikas likuma izpratnē[2] un tie neietilpst vertikāli integrētā komersanta struktūrā.

Padome

2023. gadā, mainoties GASO īpašniekam, mainījās arī GASO padomes locekļu izvēles iespējas un principi, kas ir saistīts ar atšķirīgo īpašumtiesību struktūru. Ja Latvijas Gāzes gadījumā koncerna struktūru un attiecīgi vertikāli integrētā komersanta struktūru veidoja vien divi uzņēmumi – Latvijas Gāze un GASO, bet vienlaikus Latvijas Gāzei bija četri būtiski mazākuma akcionāri ar enerģētikas nozares profilu, no kuriem bija iespēja atlasīt profesionālus padomes kandidātus, tad Eesti Gaas gadījumā visi saistītie enerģētikas uzņēmumi atrodas vienā koncernā un būtiska daļa no tiem ietilpst vertikāli integrētā komersanta struktūrā. Līdz ar to Eesti Gaas nominēja GASO padomē tādas personas, kuras atbilstoši Eesti Gaas skaidrojumam var visprofesionālāk realizēt uzraudzību pār GASO, bet kuras vienlaikus darbojās citos koncerna uzņēmumos – daļa no kuriem ietilpst vertikāli integrētā komersanta struktūrā, bet daļa neietilpst. Tādējādi GASO pirmo reizi kopš tā izveides saskārās ar situāciju, kad tās padomē tika ievēlēti pārstāvji no koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā jaunos apstākļus, GASO veica padomes neatkarības prasību izvērtējumu un ar augstu pārliecības pakāpi konstatēja, ka SPRK prakse un SPRK noteikumi neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu (turpmāk – Direktīva 2009/73/EK) un Enerģētikas likuma prasībām.

Atbilstoši Direktīvai 2009/73/EK un Enerģētikas likumam GASO vadībai ir noteikts ierobežojums iesaistīties vertikāli integrētā komersanta struktūrās. Lai arī Enerģētikas likums nedefinē vārdu “vadība”, tā būtība ir noskaidrojama Direktīvā 2009/73/EK un šo direktīvu skaidrojošajā Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā Interpretācijas piezīmes par Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (turpmāk – EK darba dokuments). Izvērtējot minētos dokumentus, tika konstatēts, ka Direktīvas 2009/73/EK prasība nodrošināt sadales sistēmas operatoru vadības neatkarību[3] ir noteikta uzņēmumiem bez padomes institūcijas, bet atbilstoši EK darba dokumentam dalībvalstis, izstrādājot sadales sistēmas operatora personāla neatkarības prasības, par referenci var izmantot pārvades sistēmas operatora neatkarības prasības[4]. Latvijā pārvades sistēmas operatora nodalīšana tika veikta, pilnībā nodalot īpašumtiesības un nepieļaujot tā atrašanos vertikāli integrētā komersanta struktūrā, līdz ar to Enerģētikas likumā nebija vajadzības un netika transponētas tās direktīvas daļas, kas attiektos uz pārvades sistēmas operatora padomi[5]. Tomēr tieši šīs direktīvas daļas apraksta iespējamo padomes institūciju, un tās ir izmantojamas par referenci sadales sistēmas operatora gadījumā. Vērtējot padomes institūciju direktīvas līmenī, top skaidrs, ka padome tiek nepārprotami nodalīta no vadības jēdziena, un uz to tiek attiecinātas citas prasības nekā uz uzņēmuma vadību/valdi, t.i. pēc būtības uz padomi primāri attiecinot tās neatkarības prasības, kas attiecas uz īpašnieku, nevis tās prasības, kas attiecas uz valdi, un primāri aizliedzot padomei iesaistīties ikdienas lēmumu pieņemšanā, nevis nosakot padomes locekļu personīgās neatkarības prasības.

Minēto skaidrojumu pamato arī citi apstākļi. Pirmkārt, nav pamata uzskatīt, ka vienas direktīvas ietvarā vienam terminam tiktu piešķirtas dažādas nozīmes – direktīvā ir skaidri nodalīti termini “vadība” (valdes locekļi, prokūristi un struktūrvienību vadītāji) un “uzraudzības struktūra” (padome), un termins “vadība” ir transponēts Enerģētikas likumā, nepaplašinot tā nozīmi līdz padomei. Otrkārt, Direktīva 2009/73/EK un Enerģētikas likums nosaka un EK darba dokuments skaidro, ka īpašniekiem neatkarības prasību nodrošināšanas ietvarā ir vairākas tiesības, t.sk. apstiprināt budžetu, nodrošināt vadības uzraudzību un ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz GASO īpašumā esošo aktīvu atdevi, ko GASO gadījumā var nodrošināt vienīgi padome, jo GASO ir akciju sabiedrība. Latvijā akciju sabiedrībām padomes institūcija ir obligāta institūcija[6], un akciju sabiedrībās (atšķirībā no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) īpašniekiem jeb akcionāru sapulcei ir stingri noteiktas lēmējtiesību robežas, kuras neļauj pieņemt padomes vai valdes līmeņa lēmumus, piemēram, apstiprināt budžetu. Turklāt arī padomes funkcijas Komerclikumā ir ierobežotas, un tā nelemj par uzņēmuma ikdienas darba jautājumiem, piemēram, par sadales tīklu izbūvi vai individuāliem pieslēgumiem sistēmai. Līdz ar to ir pamatoti uzskatīt, ka uz padomi nav jāattiecina tādas pašas neatkarības prasības kā uz valdi.

Lai novērtētu SPRK prakses atbilstību regulējumam, Eesti Gaas 2024. gada sākumā vērsās Latvijas Republikas Satversmes tiesā, prasot atzīt par spēkā neesošām SPRK noteikumos ietvertās prasības apliecināt GASO padomes locekļu neatkarību. 2024. gada 5. martā Satversmes tiesas kolēģija atteicās ierosināt lietu, tomēr pamatojums atteikumam pēc būtības bija secinājums, ka SPRK noteikumi nosaka vienīgi pienākumu iesniegt informāciju, nevis regulē, kuras personas ir pakļautas neatkarības prasībām, līdz ar to Eesti Gaas nav iemesla neievēlēt brīvi izvēlētus padomes locekļus, balstoties vienīgi uz SPRK noteikumiem. Šāds secinājums arī atbilst Enerģētikas likumā dotajam deleģējumam SPRK, kurš neparedz SPRK tiesības noteikt to personu loku, uz kurām attiecas neatkarības prasības.

Līdz ar šādu Satversmes tiesas kolēģijas pamatojumu GASO ir guvis apstiprinājumu izdarītajiem secinājumiem, ka Enerģētikas likumā transponētās Direktīvas 2009/73/EK neatkarības prasības vadībai neiekļauj padomes locekļus. Tomēr, neskatoties uz šiem apstākļiem, GASO konstatē, ka Eesti Gaas ir veicis virkni pasākumu, lai samazinātu interešu konfliktus un novērstu iespējamās neatbilstības. Piemēram, GASO padomē ievēlētie padomes locekļi pameta valdes un padomes locekļu amatus visos koncerna uzņēmumos, kuri ir tiešā veidā atbildīgi par dabasgāzes tirdzniecību caur pārvades un sadales tīkliem. Šis princips tika ievērots arī 2024. gadā, kad padomes locekle Jelena Fedosejeva tika atsaukta no GASO padomes, jo viņa tika ievēlēta Eesti Gaas padomē. Vienlaikus ir konstatējams, ka trīs padomes locekļi ieņēma amatus koncerna uzņēmumos, kuri ietilpst vertikāli integrētajā komersanta struktūrā – padomes loceklis Vaiko Tammeväli ieņēma finanšu direktora amatu Eesti Gaas, bet padomes loceklis Martti Talgre ieņēma rīkotājdirektora amatu un padomes locekle Jelena Fedosejeva ieņēma investīciju vadītājas amatu koncerna gala valdošajā uzņēmumā Infortar. Tomēr minēto padomes locekļu tiešie darba pienākumi Eesti Gaas un Infortar nebija saistīti ar dabasgāzes tirdzniecību, turklāt Infortar pēc sava darbības profila ir investīciju uzņēmums un dabasgāzes nozare ir tikai viens no investīciju virzieniem.

Tāpat vairāki padomes locekļi ieņēma amatus citos ar dabasgāzi saistītos koncerna uzņēmumos, kuri neietilpst vertikāli integrētā komersanta struktūrā un pret kuriem nav jāievēro neatkarības prasības – padomes locekle Triinu Tamm ieņēma valdes priekšsēdētājas amatu, Eerika Pentel valdes locekles amatu, bet Jelena Fedosejeva un Martti Talgre ieņēma padomes locekļu amatus Igaunijas sadales sistēmas operatorā AS Gaasivõrk, padomes locekle Jelena Fedosejeva bija prokūriste, bet padomes loceklis Martti Talgre ieņēma padomes locekļa amatu Igaunijas SDG bunkurēšanas, piegādes un tirdzniecības uzņēmumā Elenger Marine OÜ un Jelena Fedosejeva un Martti Talgre ieņēma valdes locekļu amatus Infortar piederošajā uzņēmumā Infortar Marine Ltd., kuram pieder SDG kuģis Optimus.

Valde un struktūrvienību vadītāji

GASO apliecina, ka tās valde, struktūrvienību vadītāji, to vietnieki un atsevišķas personas, kurām ir nozīmīgu loma uzņēmuma darbībā, darbojas neatkarīgi un tiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no vertikāli integrēta dabasgāzes komersanta pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Neviena no minētajām personām nav iesaistījusies vertikāli integrētā komersanta struktūrās vai citos energoapgādes uzņēmumos.

GASO neatkarības nosacījumus ir iekļāvis statūtos, valdes reglamentā, valdes locekļu darba līgumos / pilnvarojuma līgumos un struktūrvienību vadītāju, to vietnieku un atsevišķos amata aprakstos. Turklāt interešu konfliktu novēršanas un neatkarības prasības ir iekļautas GASO Uzņēmējdarbības ētikas kodeksā un GASO Darbinieku ētikas kodeksā.

Par neatkarību stiprinošu apstākli ir uzskatāma arī atbilstoša valdes locekļu un darbinieku vadības un atalgojuma politika. GASO ir apstiprinājis un ieviesis Personāla vadības politiku, darbinieku Atalgojuma politiku, Amatu novērtēšanas metodiku, Darbinieku piemaksu piešķiršanas kārtību un Darbinieku snieguma novērtēšanas kārtību. Savukārt GASO valdes darba alga ir samērīga ar valsts kapitālsabiedrībām noteiktajiem valdes atlīdzības kritērijiem.

Citi pārvaldības jautājumi

Viens no neatkarības balstiem ir organizācijas pašpietiekamība. GASO apliecina, ka reorganizācijas ceļā tai tika nodrošināti pietiekami resursi patstāvīgai darbībai un ka uzņēmuma pārvaldīšana ir nodrošinājusi pietiekamus finanšu un cilvēkresursus savu funkciju pienācīgai izpildei.

Pārskata gadā visas puses ir ievērojušas GASO neatkarības prasības gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, gan informācijas apriti u.c. jautājumiem. Latvijas Gāze un Eesti Gaas ne reizi nav izmantojuši savas tiesības deleģēt pārstāvi GASO padomes sēdē.

GASO bija vairāki iekšējie dokumenti, kas bija harmonizēti ar Latvijas Gāzes dokumentiem un politikām, piemēram, Grāmatvedības uzskaites politika un Korporatīvās sociālās atbildības ziņojums. Savukārt ar Eesti Gaas šādu mērķtiecīgi harmonizētu dokumentu nebija. Šādu dokumentu izstrādi pamatā nosaka ārējā regulējuma prasības, kas nosaka vienotu principu ievērošanu koncerna uzņēmumos.

Lai nodrošinātu uzņēmuma pārvaldības caurspīdību, GASO nodrošina visu ar korporatīvo pārvaldību būtiskāko dokumentu publicēšanu tīmekļa vietnē. Tas dod iespēju visiem tirgus dalībniekiem pārliecināties par GASO pārvaldības atbilstību neatkarības prasībām.

Informācijas aizsardzība

GASO apliecina, ka tā aizsargāja no Latvijas Gāzes un aizsargā no Eesti Gaas un saistītā vertikāli integrētā komersanta komerciālo informāciju, kas ir iegūta, GASO pildot savus pienākumus. Vienlaikus GASO norāda, ka ne visa informācija, kas ir iegūta, GASO pildot savus pienākumus, ir aizsargājama no tirgus dalībniekiem, jo daļa informācijas ir sniedzama dabasgāzes tirgotājiem vai lietotājiem saskaņā ar Enerģētikas likumu, Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumiem Nr.78 Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi vai SPRK padomes 2020. gada 3. decembra lēmumu Nr.1/16 Noteikumi par informāciju elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem, un šādu informāciju GASO piedāvā vai nodrošina nediskriminējošā veidā.

Lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, GASO ir apstiprinājusi Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības noteikumus, nosakot komerciālās informācijas saturu un aizsardzības pienākumus, virkni IT resursu pārvaldības, lietošanas un drošības noteikumu, kas nodrošina konfidenciālās informācijas aizsardzības mehānismus IT sistēmās, fizisko personu datu apstrādes un iznīcināšanas noteikumus, kā arī iekļāvusi vispārīgās prasības GASO Uzņēmējdarbības ētikas kodeksā un Darbinieku ētikas kodeksā.

Ņemot vērā Latvijas Gāzes fizisko atrašanos GASO telpās, informācijas aizsardzībai tika ievēroti arī citi pasākumi, lai fiziski nošķirtu Latvijas Gāzi no iespējas piekļūt aizsargāmajai informācijai, piemēram, ieviešot piekļuves tiesību ierobežojumus IT sistēmām, fiziski nodalot administratīvās un klientu apkalpošanas telpas, nodrošinot dalītu telpu piekļuves kontroli un veicot virkni citu pasākumu. Latvijas Gāze pameta GASO telpas 2024. gada sākumā.

Komerciālās informācijas aizsardzības pasākumu un IT infrastruktūras lietošanas atbilstību neatkarības prasībām ik gadu vērtē neatkarīgs sertificēts auditors. Atbilstoši auditora metodoloģijai, novērtējumi tiek klasificēti trīs līmeņos – “kritiski” (prasības netiek izpildītas), “vidēji” (prasības tiek daļēji izpildītas) un “informatīvi” (neatbilst labai praksei, bet neietekmē informācijas konfidencialitātes prasību nodrošināšanu).

Pārskata gada audits tika veikts gan par laika posmu, kad GASO īpašnieks bija Latvijas Gāze, gan par laika posmu, kad īpašnieks bija Eesti Gaas. Auditā netika konstatēti “kritiskā līmeņa” vai “vidējā līmeņa” neatbilstības novērojumi. Audita rezultātā ir dots viens jauns labas prakses ieteikums, kurš neietekmē neatkarības prasību izpildi, bet vienlaikus GASO ir izpildījis 13 un daļēji izpildījis 6 iepriekšējā gada auditā dotos labās prakses ieteikumus. Līdz ar to audita rezultāti apliecina, ka pārskata gadā tika nodrošināta komerciālās informācijas aizsardzība un atbilstoša IT infrastruktūras lietošana.

Infrastruktūras koplietošana

Vertikāli integrētā komersanta uzņēmumiem koplietot infrastruktūru nav aizliegts, tomēr šajā procesā ir jānodrošina vispārīgo neatkarības prasību izpilde un jo īpaši komerciālās informācijas aizsardzība. Pārskata gadā Latvijas Gāze īrēja telpas no GASO un ierobežotā apmērā lietoja IT infrastruktūru. Savukārt Eesti Gaas un GASO infrastruktūru nekoplietoja.

2023. gadā Latvijas Gāze turpināja nomāt klientu apkalpošanas un arhīva telpas no GASO, par ko GASO saņēma atbilstošu samaksu. GASO nodrošināja, ka Latvijas Gāzes darbinieki piekļūst ierobežotam telpu lokam un ierobežotai infrastruktūrai, kas nepieciešama darba vajadzībām.

2023. gadā Latvijas Gāze lietoja GASO IT infrastruktūru. Kopš GASO izveides IT infrastruktūra tika koplietota divās jomās. Pirmkārt, Latvijas Gāze pārejas periodā izmantoja GASO klientu patēriņa un norēķinu sistēmu (PUNS), kas vēsturiski bija vienota dabasgāzes tirdzniecības un sadales operācijām, un ar PUNS saistīto aplikāciju TUNCIS. Šīs sistēmas un tās atvasinājumu lietošana bija riskantākā no komerciālās informācijas aizsardzības skatupunkta, līdz ar to šajā jomā tika veikti visapjomīgākie pasākumi neatkarības nodrošināšanai. Otrkārt, Latvijas Gāze izmantoja komunikāciju un serveru telpas, kā arī drošības sistēmas, kas bija saistīts ar Latvijas Gāzes fizisku atrašanos GASO telpās. Visi kritiskākie komerciālās aizsardzības riski IT koplietošanas jomā izbeidzās 2021. gada beigās, kad Latvijas Gāze pabeidza savas klientu patēriņa un norēķinu sistēmas ieviešanu, kā rezultātā Latvijas Gāzei piekļuve PUNS sistēmai tika slēgta, bet 2023. gadā no sistēmas tika dzēsti atlikušie Latvijas Gāzes dati. Savukārt līdz ar telpu pamešanu 2024. gada sākumā Latvijas Gāze pilnībā pārtrauca lietot to IT infrastruktūru, kas bija saistīta ar Latvijas Gāzes struktūrvienību atrašanos GASO telpās.

Sadarbība ar koncerna uzņēmumiem

Normatīvajā regulējumā nepastāv ierobežojumi GASO veikt kopīgus iepirkumus vai veidot sadarbību ar vertikāli integrētā komersanta struktūrā ietilpstošajiem uzņēmumiem, tomēr šajā procesā ir jāievēro šķērssubsīdiju aizliegums, pārvaldības nodalīšanas, neatkarības un tirgus dalībniekiem nediskriminējošu nosacījumu prasības. Organizējot kopīgus iepirkumus vai slēdzot savstarpējos līgumus, GASO izvērtē sadarbību no neatkarības atbilstības viedokļa un rīkojas atbilstoši Atbilstības programmā nodefinētajiem principiem.

2023. gadā GASO nebija kopīgu iepirkumu ar Latvijas Gāzi vai Eesti Gaas un ar to saistītajiem uzņēmumiem, bet bija vairākas sadarbības savstarpējo līgumu ietvaros. Pirmkārt, gan ar Latvijas Gāzi, gan Eesti Gaas meitasuzņēmumu SIA “Elenger”, kurš tirgo dabasgāzi, bija noslēgti sadales sistēmas pakalpojumu līgumi, kas tiek slēgti ar visiem dabasgāzes tirgotājiem. Otrkārt, GASO bija spēkā līgums ar Latvijas Gāzi par dabasgāzes piegādi GASO pašpatēriņa un zudumu segšanas vajadzībām, kas tika slēgts atklātā konkursa rezultātā, un līgums par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu mājsaimniecības lietotājiem, kas tika slēgts sarunu procedūras rezultātā. Treškārt, GASO bija spēkā trīs ar infrastruktūras koplietošanu saistīti līgumi – sadarbības līgums (izbeigts 2023. gadā), telpu nomas līgums (izbeigts 2024. gadā) un līgums par fizisko personu datu apstrādi (plānots izbeigt 2024. gadā), kuri t.sk. paredzēja visu savstarpējo pakalpojumu apmaksu. Ceturtkārt, 2023. gadā GASO noslēdza overdrafta līgumu ar Eesti Gaas, kas nodrošina GASO pieeju grupas naudas līdzekļiem un kas ļauj uzlabot GASO naudas plūsmu.

GASO apliecina, ka visu līgumu izpildē tika ievērotas neatkarības prasības un tika nodrošināti nediskriminējoši nosacījumi citiem tirgus dalībniekiem, bet visi savstarpējie pakalpojumi tika atbilstoši apmaksāti.

Sadales sistēmas operatora pakalpojumi un informācija

Lai nodrošinātu kvalitatīvus sadales sistēmas pakalpojumus un nediskriminējošus apstākļus visiem dabasgāzes tirgotājiem un lietotājiem, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pakalpojumu un informācijas klāstu visiem tirgus dalībniekiem. 

Sadarbībai ar gala lietotājiem un tirgotājiem Atbilstības programmā ir noteiktas nediskriminējošas attieksmes un vienlīdzīgas pakalpojumu pieejamības prasības, kā arī prasības publicēt visu pamatinformāciju GASO tīmekļa vietnē. Savukārt sadarbībā ar tirgotājiem papildus ir noteiktas tādas prasības kā informācijas apmaiņa ar visiem tirgotājiem, visu tirgotāju vienlīdzīgas iespējas izmantot GASO skaitītāju rādījumu nodošanas rīkus, kontaktinformāciju (t.sk. Avārijas dienesta) un logotipu, lai informētu tirgotāju klientus par sadales sistēmas pakalpojumiem.

Tirgus dalībnieku nediskriminēšanas prasību ievērošana ir iekļauta arī GASO Darbinieku ētikas kodeksā un Uzņēmējdarbības ētikas kodeksā, kas ir publicēts tīmekļa vietnē un ir pieejams visiem klientiem un tirgotājiem. Savukārt lai veicinātu GASO iespējas savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas vienlīdzības nodrošināšanā, GASO Saņemto sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtībā ir iekļautas prasības identificēt sūdzības par netaisniem tirgus apstākļiem un par šādām sūdzībām informēt atbildīgo personu. Pārkāpumu gadījumā gan klienti, gan dabasgāzes tirgotāji var vērsties pie atbildīgās personas, bet būtisku pārkāpumu gadījumā visām iesaistītajām pusēm ir iespēja izmantot GASO Trauksmes celšanas sistēmu. Gan atbildīgās personas kontakti, gan informācija par GASO Trauksmes celšanas sistēmu ir atrodama GASO tīmekļa vietnē.

GASO apliecina, ka 2023. gadā ir nodrošināta nediskriminējoša attieksme pret visiem dabasgāzes tirgotājiem un to klientiem. 2023. gadā nav saņemtas sūdzības, kas būtu identificējamas vai tiktu pamatotas ar netaisniem tirgus apstākļiem, kas balstās tirgus dalībnieku diskriminācijā.