Kralliši - ģimene ar gāzenieku tradīcijām!

Krallišu ģimenes gāzes stāsts sākās 1962. gadā, kad Bruno Krallišs uzsāka darbu uzņēmumā kā atslēdznieks, bet vēlāk apguva vēl divas - metinātāja un autovadītāja - profesijas. Jau pēc gada par gāzenieku kļuva arī Bruno jaunākais brālis Henriks, kurš paralēli darbam ieguva izglītību gāzes jomā. Arī Henriks uzsāka darbu kā atslēdznieks, bet ātri vien “izauga” līdz toreizējā Pazemes gāzesvadu dienesta vecākā meistara amatam.

Bruno un Henrika māsa Brigita, brāļu pamudināta, arī ienāca gāzenieku saimē. Visi trīs - Bruno, Henriks un Brigita - gāzes jomā nostrādāja līdz pat pensijas vecumam.

90-to gadu vidū mācību prakses ietvaros gāzes uzņēmumā ienāca Bruno dēls Roberts, bet pēc dažiem gadiem viņš pievienojās Krallišu ģimenes vecākajai paaudzei jau kā kolēģis. Drīz Roberts varēs svinēt 20 gadu darba jubileju GASO Rīgas iecirknī, kur strādā par atslēdznieku.

Arī Roberta brālis Bruno-jaunākais turpināja ģimenes tradīciju. Viņa stāžs gāzes jomā arī ir ievērojams - 17 gadi. Gandrīz tikpat ilgi GASO strādā arī Bruno sieva Ilze. Viņa izlēma par labu šai darba vietai pēc piedalīšanās ikgadējos gāzenieku sporta svētkos – Ilzei ļoti patika draudzīgā un spridzīgā gaisotne GASO kolektīvā, ko viņa iepazina, kopīgi sportojot.

Un tikai loģiski, ka Ilzes un Bruno dēls Kristers, kurš pašlaik jau trešo gadu apgūst GASO darba specifiku mācību praksē, plāno pēc skolas beigšanas pievienoties gāzenieku kolektīvam.

Jautājot Krallišiem, kas viņus motivē strādāt GASO, viņi atbildēja: “Stabilitāte un sociālās garantijas. GASO ir vieta, kur var augt un justies droši”.