Vai retzemju metāliem bagātās valstis nevēlas dalīties savās bagātībās ar Eiropu?

Arvien vairāk retzemju metāliem – litiju, vanādiju, kobaltu un titānu –bagāto valstu pieņem lēmumu nedalīties šajos dārgumos ar citiem, tostarp Eiropu, ASV un Ķīnu. Tomēr pamatā tas attiecas tikai uz neapstrādātajiem materiāliem, kuru ieguves apjoms pasaulē 2022. gadā jau pārsniedza 300 000 metrisko tonnu atzīmi. Retzemju metālus izmanto enerģijas uzkrāšanai baterijās un augsto tehnoloģiju ierīcēs: viedtālruņos, datoru cietajos diskos, LED apgaismojumā un elektroniskajos displejos.

Eksporta aizliegumu vilnis

Šī gada beigās Malaizija paziņoja, ka ierobežos neapstrādātu retzemju metālu eksportu, kļūstot par vēl vienu no daudzām valstīm, kas savas dabas bagātības nākotnē vēlas pārvērst tirgū pieprasītos produktos pašu mājās. Tāpat visa veida retzemju metāliem bagātās Indonēzija, Gana, Zimbabve un Namībija ir jau pieņēmušas līdzīgus izejvielu eksporta aizliegumus iepriekšējo piecu gadu laikā.

Nevis nedalīties, bet “izspiest” starpniekus

Tomēr nozares eksperti uzsver, ka retzemju metālu eksporta ierobežojums nenozīmē nevēlēšanos dalīties ar Eiropu un ASV, diviem galvenajiem šo metālu galapatēriņa reģioniem, bet gan “izspiest” no tirgus liela apjoma starpniekus. Piemēram, pagājušajā gadā vien Kongo eksportēja kobaltu 4,4 miljardu ASV dolāru vērtībā. Un visi 100% no šī eksporta nonāca vienas valsts – Ķīnas – pārstrādes rūpnīcās, no kurienes vēlāk tika pārdoti ES, ASV, Kanādai un daudzām citām valstīm.

Apiet Ķīnu, mazināt riskus

Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams attīstīt pašmāju pārstrādes industriju resursu ieguvējvalstīs un tādējādi mazināt Ķīnas kā globālā “pārstrādes superstarpnieka” lomu. Vienlaikus tas ļautu samazināt arī retzemju metālu piegādes ķēžu riskus gan militārajā, gan arī īpaši jūtīgajā enerģijas tehnoloģiju jomā. Baltijas valstīs un Latvijā apstiprinātu retzemju metālu iegulu nav, un pie mums nenotiek arī šo metālu pārstrāde, tomēr patēriņa izpratnē arī baltieši regulāri patērē šos metālus gan sadzīves ierīcēs – piemēram, mobilo telefonu un klēpjdatoru baterijās –, gan lielos enerģijas uzkrājējos.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.