Vācija gatava 20 miljardus eiro vērta ūdeņraža piegādes tīkla būvei

Vācija jau 2024. gada sākumā ir gatava uzsākt ap 20 miljardiem eiro vērtā un 9700 km garā ūdeņraža piegādes tīkla, kas no ziemeļiem uz dienvidiem stiepsies cauri visai valstij, izveidi.

Ne bez esošo gāzes cauruļvadu atbalsta

Protams, tik fundamentāla projekta realizācijā neiztikt bez esošajiem gāzes cauruļvadiem, kas veidos ap 60% no jaunā ūdeņraža piegādes tīkla. Lielākoties šie cauruļvadi savienos ostas, rūpniecības objektus, uzglabāšanas iekārtas un spēkstacijas. Savukārt jaunie tīkla posmi tiks būvēti vietās, kur veco cauruļvadu nav vai to tehniskais stāvoklis nav piemērots ilglaicīgai izmantošanai nākotnē. Šo projektu, kas būs unikāls ne tikai Eiropas, bet arī pasaules kontekstā, turklāt paredzēts realizēt “trieciena tempā” – līdz 2032. gadam.

100 teravatstundas un savienojumi ar kaimiņiem

Nākotnē gaidot “zaļā” kurināmā pieprasījuma milzu pieaugumu, tīkls būs aptuveni trīs reizes lielāks nekā tas bija plānots iepriekš, uz 2030. gadu. Paredzams, ka tīkla kopējā energoietilpība sasniegs ap 100 teravatstundām (TWh), kas ir gandrīz desmitā daļa no Vācijas enerģijas patēriņa pirms 2022. gada krīzes. Tāpat zināms, ka Vācijas ūdeņraža tīkls tiks savienots ar daudzām Eiropas kaimiņvalstīm: Dāniju, Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Beļģiju un Nīderlandi.

Uzglabāšanas problēma vēl nav atrisināta

Tomēr projekta kontekstā vēl nav atrisināta uzglabāšanas problēma. Līdz 2045. gadam Vācijai vajadzēs ap 74 TWh ūdeņraža uzglabāšanas jaudas, pie pašreizējās summārās dabasgāzes krātuvju jaudas 256 TWh. No tās vismaz 32 TWh varētu tikt pārveidotas ūdeņraža izmantošanai, tomēr ap 40 TWh iztrūkumu var nākties kompensēt citādi. Arī Baltijas valstis varētu nākamo desmit-piecpadsmit gadu laikā tikt integrētas Ziemeļvalstu-Baltijas ūdeņraža tīklā, kura projekta izstrāde šobrīd tikai norit.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.