Sāk lieljaudas zemūdens elektrības starpsavienojuma starp Franciju un Īriju būvi

2023. gada beigās starp Franciju un Īriju uzsākta augstsprieguma zemūdens kabeļa “Ķeltu starpsavienojums”, kas spēs nodrošināt ar elektrību 450 000 mājsaimniecības un palielināt Īrijas energoapgādes drošību, būvniecība.

Pretī “integrētai enerģētikas nākotnei”

700 megavatu jaudas kabeļa, kas savienos Nokrahas apakšstaciju Korkas grāfistē, Īrijā, ar Lemartiras apakšstaciju Finistērā, Francijā, būvi paredzēts pabeigt 2026. gadā, un tas būs pirmais šāda veida starpsavienojums starp abām valstīm. Vienotā paziņojumā Īrijas un Francijas amatpersonas to jau nodēvējušas par svarīgu soli pretī abu valstu “integrētai enerģētikas nākotnei".

Daļa no lielāka plāna

Tāpat “Ķeltu starpsavienojums” ir daļa no piekrastes elektrotīkla attīstības plāna, kura mērķis ir palielināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu elektrības tirgus fizisko integrāciju. Tuvākajos gados Īrija vēlas palielināt arī elektrības starpsavienojumu ar Lielbritānijas energosistēmu jaudu, bet Francija –  paplašināt elektrības savienojumu ar Spāniju.

1,6 miljardi eiro, un 530 miljoni no ES

2016. gadā starpsavienojuma sākotnējās paredzamās izmaksas tika lēstas 1 miljarda eiro apmērā, bet 2022. gada novembrī tās jau pieauga līdz 1,6 miljardiem eiro. Tomēr, ņemot vērā šī kabeļa būves nozīmīgumu ES tīklu integrācijai, tā būvei tika atvēlēti 530,7 miljoni eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta naudas. Lai gan Latviju ar citām valstīm nesavieno jūras kabeļu starpsavienojumi, tā pilnā mērā var izmantot Igaunijas-Somijas starpsavienojumu Estlink I un II, kā arī Lietuvas-Zviedrijas un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu NordBalt un LitPol Link jaudas.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.