Itālija audzē Eiropas mēroga "enerģētikas muskuļus”

Valdība apņēmusies līdz 2030. gadam padarīt Itāliju – un īpaši tās nabadzīgākos un klimata pārmaiņu vissmagāk skartos dienvidu reģionus – par Eiropas mēroga enerģētikas centru. Padomā ir ne tikai attīstīt “zaļās” enerģijas ražošanu un eksportu, bet arī izveidot vērienīgu alternatīvo dabasgāzes un “zaļā” ūdeņraža piegāžu mezglu.

Liela daļa ceļos caur Itāliju

Itālija jau tagad strauji kļūst par Vidusjūras jauno gāzapgādes centru. Trīs cauruļvadi no Azerbaidžānas, Lībijas un Alžīrijas nogādā dabasgāzi līdz tās dienvidu krastiem. Savukārt peldošās uzglabāšanas un regazifikācijas termināļi, kurus paredzēts uzbūvēt tuvākajos gados, ļaus ievest vairāk gāzes no Ēģiptes un Izraēlas. Ja Centrāleiropas valstis nolems importēt vairāk gāzes no Vidusjūras reģiona, liela daļa no tās varētu ceļot tieši caur Itāliju. Piemēram, jau šī gada maijā Itālija un Alžīrija panāca vienošanos, saskaņā ar kuru pa TransMed (Enrico Mattei) cauruļvadu piegādātās dabasgāzes apjoms līdz 2023. gada beigām tiks palielināts no 21 miljarda kubikmetru (BCM) gadā līdz 30 BCM gadā.

Ūdeņradis gan pašiem, gan eksportam

Itālija varētu kļūt arī par būtisku “zaļā” ūdeņraža ražošanas un transporta mezglu. Atrašanās pie Vidusjūras un Ziemeļāfrikas tuvums padara Itāliju par ideāli piemērotu “zaļās” enerģijas ražošanai no vēja un saules enerģijas, kā arī šīs enerģijas tālākai pārvēršanai ūdeņradī. Kopā ar valsts industriālajām un inženiertehniskajām iespējām un sazaroto gāzes infrastruktūru tas varētu kļūt par pamatu ne tikai plašai pašmāju ūdeņraža lietošanai, bet arī liela apjoma eksportam.

“Zaļo” resursu trijotne

Itālija ir viena no 14 Eiropas Savienības valstīm, kuras sasniegušas 2020. gada atjaunojamo energoresursu ražošanas mērķi. Kopējā uzstādītā “zaļā” jauda Itālijā ir 58 gigavati, kas pamatā izvietoti saules, vēja un ģeotermālajās elektrostacijās. Taču, ja ģeotermālo staciju jaudu paredzēts izmantot tikai elektrības apgādei, tad vairāk nekā puse saules un vēja enerģijas 2030. gadā varētu iet “zaļā” ūdeņraža ražošanai. Baltijas valstis un Latvija, visticamāk, tuvākajā laikā nekļūs par patstāvīgu reģionāla mēroga enerģijas mezglu, taču kopā ar Ziemeļvalstīm – īpaši Somiju un Zviedriju – Baltija nākamajā desmitgadē varētu kļūt par lokālu “zaļā” ūdeņraža ražošanas centru un reģionālā ūdeņraža tirgus daļu.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.