Upānu ģimene - gāzenieki trijās paaudzēs

Atsevišķi uzvārdi starp GASO darbiniekiem uzskatāmi atkārtojas. Viens no tiem ir Upāni!

Stāsts sākas ar Bruno Upānu, kurš sāka strādāt gāzes nozarē pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, būdams 25 gadus jauns. 1960-to gadu sākums saistāms ar gandrīz neticama vēriena dabasgāzes infrastruktūras būvniecību Latvijā. Lielos tempos tika gazificēti rūpnieciskie objekti un pilsētas. Atslēdznieka profesiju Bruno apguva tā laika Galvenās gazifikācijas pārvaldes Mācību kombinātā. Pēc sešiem mēnešiem viņam pievienojās arī vecākais brālis Rūdolfs.

Kopumā gāzes nozarē Bruno nostrādāja gandrīz pusgadsimtu. Rūdolfam kopējais gāzenieka stāžs bija uz pusi mazāks, toties viņš sekmēja dinastijas turpināšanos uzņēmumā. Kad Rūdolfa dēls Jānis 1990. gadā atgriezās no dienesta padomju armijā, tēvs arī viņu pārliecināja pievienoties gāzenieku komandai. Pēc diviem gadiem arī Jāņa sieva Gundega uzsāka darba gaitas uzņēmumā. Visi Upāni darbu sākuši kā atslēdznieki. Gundega pēc bagātīgas pieredzes uzkrāšanas kļuva par dienesta meistari.

Tomēr ar to stāsts nebeidzas. Pirms diviem gadiem šeit GASO Rīgas iecirknī sāka strādāt arī Jāņa un Gundegas bērni – Mārtiņš un Ieva. “Stabilitāte, bet galvenais – ļoti laba gaisotne. Ar GASO cilvēkiem ir patīkami būt kopā gan darbā, gan atpūtas brīžos. Un vēl kas ir svarīgi – uzņēmums ir draudzīgs ģimenēm ar bērniem,” savu izvēli skaidro Ieva. Brīvajā laikā viņa augstskolā apgūst mārketingu un aizraujas ar zīmēšanu.

Upāni pasmejas, ka sarunas par darbu mājās ir neizbēgamas. Bet tās ģimeni tikai vieno.