Enerģētikas aktualitātes

 

17Apr

  ES biometāna mērķis 35 miljardi kubikmetru uz 2030. gadu – vai nereāls?

Ap 37 miljardiem eiro vērtais plāns ik gadu līdz 2030. gadam saražot 35 miljardus kubikmetru (BCM) biometāna ir gan reāls, gan arī ilgtspējīgs. Tā uzskata apvienotās Eiropas enerģētikas eksperti, tomēr ne visi “zaļās” enerģijas aktīvisti tam piekrīt.

 

10Apr

  Enerģijas izmantošana “pareizā laikā” var ļaut Eiropai ietaupīt 15,5 miljardus eiro gadā

Tikai mainot enerģijas tērēšanas ieradumus vien, Eiropas Savienībā (ES) un Lielbritānijā varētu ietaupīt līdz 15,5 miljardus eiro gadā, kas šobrīd tiek maksāti par elektrību un siltumu.

 

03Apr

  EK sūdz tiesā Poliju par nepamatotu barjeru radīšanu gāzes tirgū

Eiropas Komisija apsūdz Poliju pašmāju gāzes uzglabāšanas likumdošanas radītā nepamatotu izmaksu piemērošanā dabasgāzes pārrobežu tirdzniecībai. Līdz ar to 2023. gada nogalē EK uzsāka tiesvedību pret šo valsti.

 

28Mar

  Francija mērķē uz Eiropas litija ieguves lielvalsts statusu

Francija visai tuvā nākotnē varētu kļūt ne tikai par Eiropas Savienības (ES), bet arī plašāka reģiona kritiski nozīmīgā retzemju metāla litija ieguves lielvalsti. To apstiprina valsts plāns jau šogad sākt vērienīgo Buavjē raktuvju izmantošanas projektu.

 

20Mar

  ES vienojas par pirmo likumu metāna izmešu ierobežošanai

Gāze ir viens no tīrākajiem un ērtākajiem kurināmā veidiem, tomēr tās galvenā sastāvdaļa metāns var kļūt arī par bīstamu gaisa piesārņotāju. Šāda pārmaiņa nenotiek, ražojot, transportējot vai izmantojot dabasgāzi vai biometānu, bet gan tad, kad tiek pārstrādāti un...

 

13Mar

  Eiropā varētu ieviest kodolenerģijas tehnoloģiju subsīdijas

Eiropas Savienībā (ES) nākotnē varētu ieviest kodolenerģijas tehnoloģiju – lielo un mazo kodostaciju būvniecības un darbināšanas – atbalsta subsīdijas gan privātiem, gan valsts uzņēmumiem. Jo ne tikai vējš, saule un ūdens, bet arī kodolenerģija stimulē pāreju uz...

 

06Mar

  Sāk lieljaudas zemūdens elektrības starpsavienojuma starp Franciju un Īriju būvi

2023. gada beigās starp Franciju un Īriju uzsākta augstsprieguma zemūdens kabeļa “Ķeltu starpsavienojums”, kas spēs nodrošināt ar elektrību 450 000 mājsaimniecības un palielināt Īrijas energoapgādes drošību, būvniecība.

 

28Feb

  Vācija gatava 20 miljardus eiro vērta ūdeņraža piegādes tīkla būvei

Vācija jau 2024. gada sākumā ir gatava uzsākt ap 20 miljardiem eiro vērtā un 9700 km garā ūdeņraža piegādes tīkla, kas no ziemeļiem uz dienvidiem stiepsies cauri visai valstij, izveidi.

 

21Feb

  ES pirmie mazas jaudas kodolreaktori uzsāks darbu jau pirms 2030. gada, paredz ASV

ASV plāno jau līdz šīs desmitgades beigām izveidot Eiropā pirmo mazas jaudas modulāro kodolreaktoru – inovatīvu mini kodolstaciju, kas pakāpeniski varētu aizstāt Eiropas centrālajā daļā vēl tik populārās “netīrās” ogļu elektrostacijas.

 

14Feb

  Liels izaicinājums Eiropai – padarīt “zaļākas” vecās centralizētās siltumapgādes sistēmas

Eiropas Savienība (ES) ir gatava uz radikālu rīcību, jo “netīrās” ogles un brūnogles vēl arvien ieņem nozīmīgu vietu daudzu dalībvalstu un īpaši lielo pilsētu centralizētajā siltumapgādē (CSA).

 

07Feb

  Eiropas “zaļās” enerģijas mērķis 2030. gadam “pakāpjas” līdz 42,5%

Eiropas “zaļās” enerģijas izmantošanas atbalsts kļūst arvien spēcīgāks. Par to liecina fakts, ka ES tiesiski saistošais “zaļās” enerģijas mērķis 2030. gadam “pakāpies” līdz vēsturiski augstākajai atzīmei – 42,5%.

 

31Jan

  Polijā vēlas izveidot enerģijas pārejas ministriju

Polija varētu kļūt par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kurā ne tikai enerģētikas sektoram kopumā, bet arī enerģijas pārejai no fosilajiem, “netīrajiem” energoresursiem uz “zaļo” un ilgtspējīgo enerģiju atvēlēta sava atsevišķa ministrija. Ar šādu paziņojumu 2023....